''Miesnieku'' 15. sezona šķērsojusi viduslīniju
Mūsu klubam šovasar gluži nemanot jau pienākuši 15 gadi. Lai arī kluba pirmā komanda startēja jau 1992. gada Latvijas regbija sezonā, kad izcīnīja Latvijas kausu, oficiāli klubs ir reģistrēts 1993. gada 16. jūlijā.
Ir bijušas neveiksmes, bet tās dod tikai stimulu darbam. Sliktākais ir tas, ka klubam nav savu ''māju'' pēc VEF stadiona likvidēšanas. Nespējam radīt sakārtotu bērnu-jauniešu komandu sistēmu klubā. Sāpīga neveiksme bija 2007. gadā, kad Latvijas čempionātā ieguvām sudrabu, lai arī reāli bijām spēcīgākie, šogad būs jau grūtāk, zaudējām pelnīti ''Eži/EK Sistēmas'', kuri šogad labi organizēti un ir ļoti spēcīgi. Runājot par paaudžu maiņu, tad tagad kluba galvenajā komandā spēlē jau gandrīz vai trešā paaudze. No komandas pirmās spēles laukumā palikuši vairs tikai daži spēlētāji. Klubā 1993. gadā spēlēja Armands Višņevskis, Juris Silovs, Aigars Ameters, Uldis Treimanis, Vilmārs Sokolovs, Dmitrijs Vlasenkovs, Aleksandrs Karaulovs, Renārs Reinis, Ivars Magone, Romāns Seredziņš, Rolands Ābele, Kristaps Andersons, Gints Pētersons, Lauris Ērenpreiss, Arnis Bambāns, Mārtiņš Šults, Nils Fogels, Vigo Valdavs, Jānis Lipsnis, Aigars Liepiņš, Gatis Galviņš, Jānis Kaktiņš, Viktors Tjaguņenko, Kristaps Ruško, Oļegs Prjalkins, Mareks Raups, Normunds Struža ...
Spēcīgākais sastāvs klubā mums bija no 1998. līdz 2001. gadam, spēcīgi bijām arī 2005. gadā. Pašlaik sāk veidoties jauns kodols, ir līderi: Skuja, Robežnieks, Bramanis, K.Andersons, Priede, Silvoniks, Raņķis, Aleksandrovs, bet tomēr tādas izcilas personības, kādi mums laukumā bija Batarāgs, Silovs, Sokolovs, Karaulovs, Seredziņš, Petjuņins, Ērenpreiss, Višņevskis, Šults, Valdavs mums pašlaik pietrūkst.
Stulbi, vasara jau otrā pusē, bet 2008. gadā Latvijas mači pat tā īsti vēl nav sākušies. Nospēlētas tikai dažas spēles Latvijas Regbija federācijas rīkotajās sacensībās. Ja klubam pirmajā kalendārajā pusgadā bijusi tikai viena vienīga spēle kausā ar ''Remus'', tad neko labu teikt par Latvijas sacensību organizēšanas sistēmu nevar. Kāda tad jēga visu ziemu trenēties, ja sacensības nenotiek. Tiesa, daļa ar LARKA turnīriem septiņniekā un desmitniekā kaut ko aizstāj, taču tur vairāk piedalījās mūsu kluba jaunie spēlētāji. Sacensībām jāsakas kad zeme atkūst un vasarā jābūt pārtraukumam. Piemēram, Skotijā spēlē visu ziemu, pie lielāka sala spēles pārnes, tas laikam netraucē.
Lai ar spēlētāji ir amatieri, klubam nedēļā tomēr jābūt vienai spēlei, savādāk meistarība klāt nenāks. Tāpēc arī mēs spēlējam Lietuvā, tur vismaz kalendārs ir sakārtotāks.
***
Lietuvā aizvadīts pirmais aplis - sešas spēles, kas arī deva labu spēļu praksi. Šogad Lietuvā spēlējam daudz labāk nekā pērn, divi zaudējumi ir pret vadošajām komandām. Tomēr pat pret komandu, kas pašlaik ir pēdējā - ''Kuršiai'', neiet viegli. Pērn viņi bija trešie, kad zaudējām abas spēles, tagad Lietuvā ir pēdējie, pat nemainot sastāvu – tātad līmenis Lietuvā tomēr ir augsts un uz katru spēli vajag cītīgi gatavoties, ir arī traumas. Tas radīja problēmas Latvijas čempionāta pēdējās divās spēlēs: traumas, darbs, vasarā spēlētāji grib izklaidēties, nedaudz ar regbiju ir atēdušies, acis nespīd.
Lai Latvijā regbijam būtu nākotne, ir jāsakārto sacensību sistēma. Kur spēlēt labākajiem, kur vājākiem, kur iesācējiem. Ja iesācējs atnāk uz regbiju, viņš netiek laukumā, ja notiek tikai Latvijas čempionāta vai kausa spēles. Ir jābūt vēl kādām sacensībām, to šobrīd nedaudz kompensē LARKA, taču tā nav kopējā sistēma. Iesācējiem, šobrīd nav tiem kur spēlēt.
Arī tiesāšana Lietuvā un attieksme pret ārzemju klubu, kāds ir mūsējais, kļuvusi daudz cilvēcīgāka. Pērn mūs kā jaunos ne pārāk draudzīgi uzņēma un tiesāšana bija izteikti par labu vietējiem. Tagad jau ir diezgan godīga tiesāšana, taču lietuviešiem tomēr ir māju sienu priekšrocības. Zaudējām ''Vairas'', kas mums bija svarīga spēle arī Baltijas kausa ieskaitē, it kā diezgan pārliecinoši 13-29, taču visu otro puslaiku spiedām un bumbas pārvaldīšanas laiks mums bija plusos. Pretiniekiem atsevišķi spēlētāji ar savu meistarību individuāli mūs apspēlēja un tas arī visu izšķīra. Pēc zaudētas spēles mājās ar ''BaltRex'' jutos vainīgs, ka nespēju sakārtot komandu. Nerealizējām, savas iespējas, nebija disciplīnas. Vēlāk pētot video apstiprinājās, ka tiesnesis, kas bija no Latvijas, spēli tiesāja tā, it kā mēs viņam būtu lielākie ienaidnieki.
Portālā ''esports.lv'' pēc mūsu spēles ar ''Eži/EK Sistēmas'' starp spēlētājiem izvērtās interesanta diskusija. Taisnība nav ne vieniem (vainīgs tiesnesis), ne otriem (zaudētāji vienmēr sūdzas). Daudz izšķīra to, ka ''miesnieki'' neievēroja spēles disciplīnu, kam sekoja divi noraidījumi. Kasparam Jēkabsonam pilnīgi objektīvi, bet otrajā gadījumā – par tādām "sarunām" pat sodu būtu grūti iedot. Līdzīgā spēlē, kur visu izšķir katra nianse, šeit tas izšķīra daudz. Īpaši otrajā puslaikā tienesis ļoti stingri svilpa vismazākos pārkāpumus mums, bet ''ežiem'' daudz ko piedeva. Protams, komanda tika izsista no sliedēm un vairāk domāja par tiesāšanu nekā par spēlēšanu. Bijām psiholoģiski vāji un salūzām. Otrs moments, samērā izšķirošā spēlē no pamatsastāva nevarēja spēlēt: Kristapam Andersonam, Laurim Upeniekam, Andrim Peltmanim traumas, Mārim Robežniekam problēmas ar kāju, Gatis Groza komandējumā Turcijā. Un vēl nevarēja spēlēt virkne spēlētāju, kas ir tuvu pamatsastāvam. Vairāki nevarēja savākties, it kā labas lietas un tās ir primāras, - Aleksandrovam ģimenē pieaugums, G. Andersonam un Zaporožecam tuvojas kāzas.
***
Par tiesnešiem vispār. Tas nav labi, ka šobrīd spēli starp līderiem, tiesāja Buceņins, kas ir abu komandu konkurentu – ''Ādažu Čipsu'' direktors. Pa malu tiesāja Kārlis Sarkans, kurš ir RK ''Eži'' biedrs. Galvenais par tiesnešu norīkošanu ir Māris Šmits, es lūdzu Māri nelikt Kārli tiesāt, varbūt tad konflikts nebūtu bijis. Bet ''ežiem'' šī vienalga bija labākā spēle, ko es pēdējā laikā biju redzējis. Priecājos, ka Latvijā radusies vēl viena nopietna komanda, žēl, ka viņi Latvijas čempionu titulam pašreiz ir tuvāk kā mēs. Nedomāju, ka ''Čipsi'' pārspēs ''Ežus'' otrā spēlē, bet mums ''Čipsi'' vēl divas reizes jāuzvar.
Runājot par Latvijas regbija 7 izlasi, dzirdu tenkas, ka Uldis neplāno trenēt izlasi. Tā tas nav, jā es gribu vairāk kārtības. Jūtos vīlies, jo šoziem, kā vēl nekad sākām gatavoties Eiropas čempionātam ar domu tajā labi nospēlēt, jo atlase no Eiropas čempionāta bija arī uz Pasaules kausu. Sastāvs bija optimālā stāvoklī. Spēlētāju vecums pat drusku virs vēlamā. Vadošajiem jau bija jābeidz spēlēt ''septiņnieku''. Vienojāmies, kas spēlētāji darīs visu, lai normāli sagatavotos. Cerēju, ka izdosies piesaistīt Uldi Saulīti, Juriju Baranovu no Krievijas un Artūru Kozelu no Velsas. Zinot, ka bez nosauktajiem arī pašiem atradīsies vismaz kādi 12 - 14, kas māk un daudz spēlējuši septiņnieku. Plānoju, ka būs stiprs sastāvs. Tieši regbijā 7 visu izšķir ļoti laba fiziskā sagatavotība salīdzinājumā ar ''piecpadsmitnieku''. Sākām gatavoties agrāk, kā citreiz. Izlases spēlētāji aizvadīja apmēram 40 treniņus . Tiesa, daļa no tiem tika apvienoti ar ''Miesnieku'' treniņiem, jo gatavošanās procesu sedza klubs, arī medicīnu, gādājam sporta dzērienus, aminoskābes. Izdevās piesaistīt Ivaru Čākuru, kurš vairāk kā mēnesi trenēja fizisko sagatavotību. Nospēlējām pārbaudes spēles ar Lietuvas klubiem. Šķita, ka būsim sagatavojušies tā kā nevienu gadu. Bet nepilnu nedēļu pirms izbraukšanas uz Sopotu Polijā, viss sabruka. No plānotajiem desmit aizbrauca četri. Seši komandā bija izlases debitanti. Sopotā nospēlējām pat nedaudz labāk nekā gaidījām – 8. vieta no 10. Divas nedēļas vēlāk uz Tbilisi aizbrauca seši pamatsastāva spēlētāji un rezultātā 5. vieta. Iemesls? Gribu teikt, ka te bija Latvijas Regbija federācijas valdes locekļu neizdarība. Buceņins, kas uztur kontaktus ar Krievijas klubiem, konkrēti ar Krasnojarskas ''STM-Jeņisei'', teica, ka viss sarunāts un vajadzīgie spēlētāji, pēc spēles Krievijā otrdienas rītā pēc Latvijas laika, nākošajā dienā ieradīsies Rīgā. Tad saņēmu ziņu, ka Saulīte lauzis pirkstu, bet Baranovs izmežģījis potīti. Kad pats sazvanīju viņu treneri Aleksandru Pervuhinu, tas brīnījās par šādu jautājumu. Neviens no Latvijas neko viņam nebija prasījis, bet to ka Baranovs izmežģījis potīti – viņam bija pirmā dzirdēšana. Saulīte treniņā bija lauzis mazo pirkstiņu, bet to kārtīgi nosaitējot, pēdējā spēlē bija piedalījies. Izrādās, Pervuhins ir pret piedalīšanos regbijā 7, kā tādu. Pēc tam Uldis Saulīte gandrīz stundu ar Pervuhinu bija runājis, ka grib braukt, taču tā kā pēdējā brīdī tas tika pateikts, tad netika palaists. Iznāk, ka melo vai nu Buceņins vai Pervuhins. Sapratām, ka bez šiem spēlētājiem zūd izredzes Polijā un tad vēl Valters Raņķis atteicās braukt, jo bija sastiepis kaklu ceļot stieni, pats atstāju mājās nelielu pēdas traumu guvušo Gunāru Andersonu, bet armijas cilvēkam Aldim Augstkalnam poligonā bija mācības.
Man kā trenerim visvairāk sāp tas, ka kaut kādu cilvēku neizdarības dēļ sagrauts četru mēnešu darbs. Nav runa par naudu. Aiz entuziasma visu darījām un beigās mūs apčakarēja ar to, ka neviens nebija pat pazvanījis, kur vajag. Neticu, ka Pervuhins būtu tas, kas melojis. Man patīk trenera darbs, bet ne ar šādiem noteikumiem. Tad lai federācija godīgi pasaka ko īsti grib regbija 7, ja jau lielā izlase ir prioritāte.
***
Nepatīk, ka tiek pārmestas lietas, kas saistītas ar regbija 7 organizāciju aizpagājušajā gadā, kad kā treneris prasīju kāda ir izlases tāme. Lika man to sastādīt pašam. Sak, stādi normālu tāmi, lai būtu labs rezultāts. Sastādīju, uz pieciem mēnešiem par 15 tūkstošiem latu treniņprocesu, plus nometne, inventārs, medicīna, kompensācijas treneriem un spēlētājiem, plus prēmija, kas no Latvijas valsts pienāktos līdz 10 tūkstoši, ja iekļūstam Eiropas čempionāta finālturnīrā. Bet pēc tam dzirdu, ka ''Uldis pieprasa 25 tūkstošus no LRF, lai sagatavotu komandu, negarantējot rezultātu''.
Joprojām izlases komandām nav sagatavošanās tāmju, netiek apstiprināti kandidātu saraksti, nav zināms, kurš par ko atbild.
Kad pagājušā gada nogalē pirmoreiz pasaules klases regbiju rādīja Latvijas TV, cilvēki, kas nav saistīti ar šo spēli, ļoti sajūsmināti par tās tēlu: vīri ar skarbām sejām dzied himnu un birdina asaras. Regbijs ieguva labu tēlu tautā. Taču tas viss bija panākts ar atsevišķas cilvēku grupas iniciatīvu, ar Aivaru Pilenieku un Māri Albertu priekšgalā. Taču tā vietā, lai regbijs tālāk attīstītos, abi tika izbīdīti no LRF valdes. Tad izveidojās paralēla organizācija, kas nolēma nodarboties ar spēles attīstību. Tagad ir sašķelta regbija sabiedrība – RAA, LARKA, LRF. Bet neviena no tām nestrādā labi. LRF tikai nodrošina izlašu startu, taču regbija attīstībā valstī netiek darīts nekas. Arī LRF rīkotās sacensības ar tik lielu dalības naudu var daudz labāk sarīkot. Es, arī kā oficiālais LRF attīstības menedžeris par to atbildu, bet daudz neko nedaru. Iemesls: finansēšanas un tiesību jautājums, kuru man nav.
Atgriežamies pie mūsu kluba. Gaidāms Eiropas klubu kauss jeb ''European 7's Champions Trophy'' Maskavā. Piedalīsimies pirmo reizi. Pirms tam divus gadus Maskavā bijām šajā turnīrā, taču tas bija bez statusa. Krievi ilgi darbojās, lai turnīrs izdotos. Un beidzot atzina par pirmo oficiālo Eiropas klubu čempionu turnīru regbijā 7 ar FIRA noteikumu, lai tajā piedalītos vismaz 20 Eiropas valstu komandas. Tās sadalītas piecās grupās. ''Stats/ASK'' būs kopā ar ''Bayonne'' (Francija), ''SC 1880 Frankfurt'' (Vācija) un ''Hermance Region RC'' (Šveice). Tikko pienāca izmaiņas, ka būs 16 komandas un mūsu grupā būs ''VVA Podmoskovje'' no Krievijas, ukraiņi un šveicieši.
Diemžēl pietiekama līdzekļu trūkuma dēļ nevarējām nopietni sagatavoties. Robi arī sastāvā. Lauris Upenieks lauzis atslēgas kaulu braucot ar motociklu, Gunāram Andersonam ieplānotas kāzas, viņa brālis Andris arī nevarēs braukt. Gatis Groza netiek, jo ir Turcijā garākā komandējumā. Varētu būt Mārcis Pētersons, taču viņam jāatkopjas pēc smadzeņu satricinājuma. Kristaps Andersons ļoti noderētu, taču viņam jau stipri pāri 30 un ir paziņojis, ka beidzis spēlēt regbiju 7, to negrib spēlēt arī Andris Peltmanis, kuram šī varētu būt laba sezona. Labākie pārējie arī brauks. Pirmais mūsu uzdevums būtu iekļūt astoņniekā un ceru, ka to paveiksim.
***
Šogad, pirmo reizi mums klubā ir trīs jauniešu komandas, taču ar viņām ir problēmas, pietrūkst resursu. Vairākus gadus jau ir bijušas izveidotas komandas. Taču klubam situācija tāda, ka galvenais finansējums tiek saņemts no sponsoriem, kas dod naudu pieaugušo komandai Cenšamies kaut ko atlicināt arī jauniešiem, meklējam iespējas kompensācijām treneriem. Sponsoru pienesums arī nav regulārs. Ja ilgāku laiku nav naudas un jaunatnes komandas pārstāj eksistēt. Cenšoties tās atkal atjaunot, izrādās, ka treneris jau sameklējis citi nodarbošanos, bet paši puikas izklīduši. Ar neregulāru finansējumu ir lielas problēmas uzturēt jauniešu komandas. Kamēr mums nav grupas sporta skolā, vai kamēr biedrībām/sporta klubiem tiks piešķirtas tiesības saņemt valsts dotācijas tieši jauniešu komandām, būs grūti organizēt to darbu. Vecāko U-17 grupu trenē Ēvalds Dālderis, kurš pirms 40 gadiem izveidoja Rīgas Gaļas kombināta komandu, kas vēlāk pārtapa par ''Ziemeļblāzmu'', Latgali un SK ''Ovāls''. Entuziasma pilnajam Dālderim šogad paliek 68 gadu. Vēlos viņam teikt lielu paldies par darbu. Ar šo komandu mēs arī ir startējam Lietuvas čempionātā, to pastiprināta ar Baldones un Jelgavas ''Alnis'' spēlētājiem.
U-11 un U-13 grupās paldies jāsaka 2007. gada Pasaules kausam regbijā un TV. Vecmīlgrāvī kāda uzņēmīga sieviete saorganizēja puikas šajā vecumā, izveidoja komandiņu un tagad, saņemot atbalstu no mūsu kluba, sāka piedalīties sacensībās. Komandu trenere Dace Ametere un es strādājam ar viņiem un jau izveidotas divas komandas, kas piedalās Latvijas jauniešu čempionātā. Cenšamies veidot komandas arī Ķekavas pagastā.
Jau vairāk nekā gadu klubam ir sava mājas lapa internetā. Ļoti daudz laika ieguldīts tās izveidē, bet Roberts Viļums tās tapšanā palīdzēja finansiāli. Pagaidām tā ir labākā un ar informāciju bagātākā regbija lapa Latvijā. ''esports.lv'' apmeklētāju forumos kritizē šo lapu tāpēc, ka netiek atspoguļoti visi Latvijas notikumi. Bet tā tomēr ir mūsu kluba lapa. Kāpēc mums jāpārmet, ka nerakstām par notikumiem citos klubos? Pašiem arī vēl pie mājas lapas ir darbs – neizdevīgā formāta dēļ jāpārmaina Forums. Ir arī citas lietas darāmas, lai lai tā palīdzētu ievestu regbijā nejaušus interesentus, taču tas ar laiku. It kā sīkums, bet mūsu lapā ir norāde uz LRF mājas lapu, kamēr LRF lapā nezin kāpēc norādes ir tikai uz diviem citiem klubiem.
***
Klubs ir nedaudz zaudējis savu kādreizējo vadošo lomu Latvijas lielajā izlasē regbijā 15. Kā kluba vadītāju mani tas neapmierina. Jo daudzi būtu pelnījuši spēlēt izlasē. Klausoties iekšējās spēlētāju sarunas, daļēji var viņiem piekrist: daudzreiz bijušas situācijas, ka tad, kad jābrauc uz tādām interesantām ārzemēm kā Andoru vai Maltu, tiek paņemti tie, kas ''Ovālā'' vai ''Ežos''. Kad jāspēlē tepat Polijā vai pašu mājās jāsitas, tad vieta atrodas. Tiesa gan, ja es trenētu, tad arī ņemtu to spēlētāju, kuru labāk zinu – no sava kluba. Ļoti nepatīkami, ka nav sakārtota spēlētāju apdrošināšana, arī tās dēļ daži negrib spēlēt.
Kopš 1998. gada notiek Baltijas kauss, kuram šogad ir 10 gadu jubileja. Pirms diviem gadiem tas ieguva FIRA-A.E.R. atbalstu kļūstot oficiāls un Maskavas ''Slava'', kas togad uzvarēja, piedalījās finālā, kurā kļuva par Eiropas klubu čempioni amatieru klubiem. Atgriežoties mājās visi kļuva par sporta meistariem. Pērn jau bija ieplānots, bet beigās ar Pasaules kausa finālturnīru, Eiropas klubu finālturnīrs nenotika. Šogad pateicoties lietuvietim Alfonam Grumbinam, kurš ir FIRA-A.E.R. izpildkomitejas loceklis valdē, oficiāli apstiprināts, ka Baltijas kauss iekļauts Eiropas klubu ''Trophy'' sacensību sistēmā. Baltijas kausa uzvarētājs spēlēs finālā ar Dienvideiropas klubu turnīra uzvarētāju.
Taču šīs sacensības notiek bez tās dalībvalstu federāciju un sponsoru atbalsta. Ja pirmajā divīzijā, kur sešas komanda, spēles samērā labi organizētas, tad ar otro divīziju es, kā atbildīgā persona, neesmu apmierināts. Klubi nepārtraukti cenšas samainīt spēļu laikus. Jādomā arī par šī turnīra sakārtošanu un dalībnieku lielāku atbildību.
***
Mūsu grupā Baltijas kausā ar Kaļiņingradas ''Atlant'' sekmīgi nospēlējām pat izmantojot tuvākos rezervistus, bet ''Vairas'' viesos zaudējām 13-29 un tagad mūs gaida samērā smaga spēle Maskavā ar ''Slavu'', kam SK ''Ovāls'' Rīgā zaudēja 7-78. ''Slava'' spēlē Krievijas superlīgas Rietumu zonā. Otrā ir Austrumu zona. Tāpēc ''Slava'' daudz jaunos spēlētājus atdeva Maskavas ''Spartak'' un radās situācija, ka viņi ar savu profesionālo sastāvu spēlē Baltijas kausā. Pretī būs mums profesionāla komanda. Tikko ''Slava'' vinnēja spēcīgo ''VVA Podmoskovje'' kas ir pārsteigums. Ja kā treneris jutīšu, ka varu aizvest visstiprāko sastāvu, tad cīnīsimies par uzvaru. Ja sastāvs būs ar robiem, tad labāk lai spēlē jaunie un jādod tiem iespēja mācīties spēlēt, bet vadošos spēlētājus nāksies pataupīt Latvijas un Lietuvas čempionātiem, kur arī vēl gaidāmas daudzas saspringtas spēles.
***
Kluba materiālais nodrošinājums ar katru gadu nedaudz uzlabojas. Ir lieliski, ka šogad klubam izdevās piesaistīt ASK kā sponsorus un tas saistīts ar to, ka četri pamatsastāva spēlētāji dien armijā – majors Māris Robežnieks, kapteinis Juris Juškāns, seržants-instruktors Leno Bramanis, virsseržants Aldis Augstkalns. Vēl ir arī karavīri, kas piedalās iekšējās sacensībās pagastu mačos. Ķekavas pagasts un Rīgas rajons, pēc komandas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, atbalsta klubu un no pašvaldības piešķir līdzekļus regbija attīstībai. Būtiski ir tas, ka Rīgas rajonā regbijs ir iekļauts Sporta spēļu programmā, tas veicina regbija attīstību, spēcīga komanda jau ir Baldonē, komandas veidojas Garkalnē, Vangažos, Ādažos ir karavīru komanda, Saulkrastos. Vēl daži citi pagasti , piemēram Malpils, Sigulda vēlētos attīstīt regbiju. Ķekavas pagasta komanda, kas veidota no mūsu kluba spēlētājiem uzvarēja pēdējās Rīgas rajona sporta spēlēs regbijā 7.
***
Pie lielākajām neveiksmēm jāmin, ka nevaram sakārtot bāzi Valdlaučos. Tur ir laukums uz kura var spēlēt, bet nav sakārtotas īpašuma attiecības. Nav arī pieklājīgu ģērbtuvju. Sportiskā ziņā mērķis nav mainījies: esam entuziasti, kas vēlas visu izdarīt pēc iespējas labāk.
Jubilejā lielu dāvanu klubam sagādāja mūsu septiņieka komanda, Maskavā izcīnot 6. vietu Eiropas čempionātā. Tās bija sacensības starp valstu čempionvienībām. Paldies!